„....mans bērns slikti mācās... mans bērns nevar nosēdēt mierīgi... mans bērniņš nespēj adaptēties bērnu dārzā... par manu bērnu sūdzas skolotāji... viņš skolā ir agresīvs un nevaldāms... mans bērns ir ļoti bailīgs, viņam nav draugu... mēs visu laiku strīdamies... viņš saprot tikai tad, kad paņemu rokās siksnu...”
Kāpēc mans bērns nav tāds kā citi bērni? Ko darīt? Kā viņam palīdzēt?
Šīs metodes autori ir Krievijas medicīnas pēcdiploma izglītības akadēmijas bērnu un pusaudžu psiholoģijas, psihoterapijas un medicīniskās psiholoģijas katedras vadītājs, medicīnas zinātņu doktors Jurijs Ševčenko un šīs katedras vecākā pasniedzēja, psiholoģijas zinātņu kandidāte un trenere- supervizore Vasiļisa Korņejeva (Maskava). Latvijā programma tiek realizēta pateicoties Starptautiskajam profesionālajam centram "Vaiņode". Kopš 2009.gada 11.aprīļa NSK speciālistu apmācību un darba kvalitātes kontroli, sadarbībā ar metodes autoriem, veic "Latvijas Neiropsiholoģiskās Sensomotorās Korekcijas Speciālistu asociācija"
Metodes mērķis ir smadzeņu stumbra un zemgarozas struktūru funkcionālā aktivizēšana, starppusložu mijiedarbības stabilizācija, priekšējo smadzeņu struktūru funkcionālā statusa optimāla noformēšana. Neiropsiholoģiskās sensomotorās korekcijas metodi ir iespējams pielietot no 5 gadu vecuma.
Pirmais korekcijas līmenis- psihisko procesu, enerģētiskās apgādes un stato- kinētiskā balansa aktivizēšanas līmenis - virzīts uz defekta izslēgšanu un galvas smadzeņu zemgarozas struktūru aktivizēšanu. Tas sevī ietver elpošanas procesu stabilizāciju, organisma relaksācijas un tonusa regulācijas apmācību, lokālo muskuļu spastikas noņemšanu, līdzsvara attīstīšanu, sinkēziju- pavadošo kustību atraisīšanu, ķermeņa koptēla uztveres attīstīšanu.
Otrais korekcijas līmenis- operacionālais sensomotorās mijiedarbības ar apkārtējo vidi nodrošināšanas līmenis- tā mērķis ir starppusložu mijiedarbības stabilizācija sintētiskā telpiskuma lauka formēšanas kontekstā no redzes, proprioceptīvo, dzirdes, taustes un vestibulārajiem komponentiem. Šajā līmenī tiek apgūti kompleksie vingrojumi ritma izjūtas, perceptīvo un mnestisko iespēju attīstīšanai, telpiskuma priekšstatu formēšanai, dinamiskai kustības aktu organizācijai, vienlaicīgu un reciproko sensomotoro mijiedarbību attīstībai, veikluma un uzmanības attīstībai.
Trešais korekcijas līmenis- psihomotoro funkciju patvaļīgās regulācijas un kontroles līmenis- orientēts uz priekšējo smadzeņu daļu optimālu funkcionālā statusa formēšanu, domāšanas procesu, uzmanības un atmiņas, sinestēziju un pašregulācijas procesu attīstīšanu.
Vingrojumu izpildes secîba atbilst bçrna ontoìençtiskâs attîstîbas virzienam, stâvokïa uzlabojums notiek caur smadzeòu struktûru, kuras regulç iekðçjo orgânu, neirohumorâlâs un imûnsistçmas darbîbu funkcionçðanas optimizâciju, kâ arî caur refleksijas un paðkontroles, tai skaitâ íermeniskâs sfçras stimulâciju" (V.A.Koròejeva)/"Áèõåâèîðàëüíî- êîãíèòèâíàÿ ïñèõîòåðàïèÿ äåòåé è ïîäðîñòêîâ", ïîä ðåäàêöèåé Þ.Ñ.Øåâ÷åíêî, Ðå÷ü, Ñàíêò-Ïåòåðáóðã, 2003 ã./
Korekcijas rezultātā atjaunotās smadzeņu darbības funkcijas un funkciju mijiedarbības ir stabilas, un atkārtota smadzeņu struktūru funkcionālās darbības korekcija nav nepieciešama.
Neiropsiholoģiskā- sensomotorā korekcija ir kontrindicēta ģenētisku saslimšanu gadījumos (piemēram, Daunisms), psihisku saslimšanu gadījumos, kad nepieciešama nepārtraukta medikamentozā ārstēšana, pie epilepsijas perēkļu esamības.
Neiropsiholoģiskās sensomotorās korekcijas indikācijas
Sensomotorā korekcija nav brīnumzāles. Tas ir smags un ilgstošs darbs, kurš prasa pilnu atdevi un gribu cīnīties, darbs, kurā piedalās ne tikai bērns un speciālists, bet arī ģimene. Korekcijas veiksmīga rezultāta pamatā ir regulāras individuālas nodarbības- 2 reizes nedēļā kopā ar korekciju vadošo speciālistu, pārējās dienās- patstāvīgs darbs mājās vecāku uzraudzībā. Katras nodarbības ilgums ir 45- 60 minūtes.
