Smilðu un pasaku terapija Es Jûs gribu iepazîstinât ar îpaðu Zemi. Pasauli, kuru mçs paði varam izveidot, veidot un pârveidot. Zemi, kurâ mçs varam piepildît savas vçlçðanâs, cerîbas un domas. Un arî ðai zemei ir savas vçlçðanâs un cerîbas. Cerîbas, ka mçs to mîlçsim un cienîsim, un izturçsimies pret to ar maigumu. Ðîs Zemes galvenie iemîtnieki ir sîciòi smilðu graudiòi. Katrs no tiem ir tik sîciòð, ka visâ kopumâ ir tik tikko pamanâms. Bet kopâ tie veido veselu pasauli... Ðie mazie, sîciòie smilðu graudiòi ir ïoti îpaði. Tiem patîk, kad tiem pieskaras mazas un lielas rokas. Kad tâs pieskaras maigi un glâstoði. Kad tâs pieskaras brîdî , kad ir laimîgas un priecîgas, jo tad sîciòie smilðu graudiòi var tâm priecâties lîdzi. Kad tiem pieskaras rokas, kuras ir satrauktas, skumjas vai varbût pat dusmîgas, tad sîciòie smilðu graudi var tâm dâvât savu mieru un siltumu. Tiem ïoti patîk, ja tie var izjust rûpes un palîdzçt mazajâm un lielajâm rokâm veidot kalnus un ielejas, upes, ezerus un jûras. Patîk palîdzçt veidot dârzus un meþus, pat dþungïus, patîk palîdzçt celt mâjas, pilsçtas, valstis un pat veselas pasaules. Veidot brînumainas zemes, kurâs cilvçku vietâ mît zvçri un pasaku varoòi, brînumainas zemes, kurâs cilvçki dzîvo saskaòâ ar dabu, iet roku rokâ ar dzîvniekiem un pasaku tçliem. Bet naktî, kad iestâjas tumsa un visapkârt noklust, tie klusiòâm savâ starpâ sarunâjas. Un stâsta viens otram brînumainus nostâstus, kurus dienâ dzirdçjuði no cilvçkiem un atstâsta visneiedomâjamâkos piedzîvojumus, kurus piedzîvojuði palîdzot veidot brînumainas zemes un pasaules...