Krīzes pārvarēšana

Katras ģimenes dzīve norit pēc tā scenārija, kuru veidojam, lolojam un cenšamies izpildīt. Taču krīzes ir neizbēgamas. Tās biedē, tās pārņem negaidot, tās reizēm šķiet nepārvaramas. Taču tām ir jābūt. Bez krīzes nebūs attīstības, bez krīzes nebūs virzības uz priekšu...

Katrs no speciālistiem parasti savā darbā izmanto kādu no ģimenes attīstības periodiku. Arī mēs. Piedāvātais ģimenes attīstības modelis, mūsuprāt, ir visatbilstošākais mūsu darba metodēm, tiek ņemts par pamatu mūsu darbam un ir pierādījis sevī praksē:


Pirmslaulību attiecības- tajās nav kritiskuma, attiecībās jaušams eiforisks fons, mēdz teikt: acis sedz „rozā brilles”, no apkārtējiem runājot par partneri tiek pieņemti visi „par”, taču noliegti visi „pret”. Šis periods visbiežāk ilgst 9-12 mēnešus. Bet tad- parādās kritika un attiecībām ir jārod jauna kvalitāte- tās var izirt, var sekot ģimenes nodibināšana, vai arī turpināties, bet neattīstīties.

Ģimene ir nodibināta un sākas konfrontācijas laiks. Laiks, kad divi cilvēki iepazīst viens otru, saskaras ar saviem un otra cilvēka trūkumiem. Laiks, kuru reizēm ir tik grūti pārvarēt, jo reizēm tas var ilgt pat 3-4 gadus.

Kompromisu stadija- šis ir brīdis, kad partneri viens otru ir iepazinuši un pieņēmuši viens otru tādu, kāds viņš ir. Šo laiku mēdz saukt arī par „savas mājas” būvniecības laiku.

Nobriedusi ģimenes kūniņa- šī ir stabilitātes stadija. Katrs ģimenes loceklis zina savas funkcijas.

Dzīves vidus stadija- šis laiks mēdz sakrist ar personisko dzīves vidus krīzi. Šis var būt sarežģīts ģimenes dzīves posms, jo tiek apdraudēts ar falšiem aizvietojumiem, vēlmi mainīt ne tikai savu personisko dzīvi, bet arī ģimeni.

Renesanses laiks- šis ir laiks, kad bērni jau ir paaugušies, dzīve atkal ir nostabilizējusies.

„Tukšā ligzda”- bērni ir pieauguši un atstājuši vecāku mājas. Ja partneru attiecības ir saglabātas, tas ir laiks, kad iespējams izbaudīt otra cilvēka sabiedrību, izbaudīt laiku, kas vēl atvēlēts būt kopā.

Novecošanas un pensijas laiks- laiks, kad nepieciešams aizvietot tukšumu, kas radies pārtraucot aktīvu sabiedrisko dzīvi, laiks, kad iespējams pievērsties savām vajadzībām, interesēm un varbūt arī mazbērniem.

Visskumjākais laiks ģimenes dzīvē- kad aizsaulē aiziet viens no partneriem. Laiks, kad atkal nākas pārvērtēt savu dzīvi, guvumus, zaudējumus, laiks, kad mēs atkal meklējam paši sevi..