Katrs cilvēks, liels vai mazs, vēlas viņš to vai nē, mainās to apstākļu ietekmē, kuros viņš nonāk, to cilvēku ietekmē ar kuriem viņš nonāk saskarsmē, tās kultūras ietekmē, kurā viņš dzīvo, aug, un kļūst par personību. Reizēm pārmaiņas rada sāpes, jo visilgākais ceļš cilvēka dzīvē ir ceļš pašam pie sevis...
Šo seļu mēs ejam visu dzīvi, bet kā tikt galā ar problēmām tās sākumā? Vai vienmēr bērns var tik ar to galā vienatnē? Ko darīt, ja bail? Ko darīt, ja nemāku pateikt, kāpēc dusmojos, kāpēc man sāp?
Lai kādas būtu mūsu, vecāku, savstarpējās attiecības, lai arī cik stipri mēs mīlētu savu bērnu- bērns, neatkarīgi no vecuma, vienmēr ir "vājais posms" dzīves haosā, ...
Un bērns sastopas ar sekām:
- Uzvedības problēmas
- Biežas garastākļa svārstības
- Ilgstoši nomākts garastāvoklis
- Paaugstināts trauksmes līmenis
- Biežas sūdzības par nogurumu un sāpēm kājās, vēderā, galvas sāpēm
- Nakts murgi
- Nedrošība un nepārliecinātība par sevi
- Grūtības iejusties jaunā vidē
- Problēmas saskarsmē ar vienaudžiem
- Grūtības patstāvīgu lēmumu pieņemšanā
- Pēkšņa mācību sekmju pazemināšanās
- Konflikti ar vecākiem
- Agresija
Bērns nespēj vienatnē pilnvērtigi tikt galā, kad ir:
- Pārciestis vardarbību
- Zaudējis sev mīļu cilvēku
- Vecāki šķiras
- Ir guvis psihoemocionālu traumu
Bērnībai ir jābūt laimīgai!